EU- ja Eeg-riikkat leat geatnegahtton buhttet Suomas addojuvvon dikšuma. Eará riikkat sáhttet buhttet Suomas addokuvvon dikšuma, jos dat gullá riikka álbmotlaš láhkaásaheapmái.

Dikšunaddi sáhttá bearrat dus goluid, mat šaddet dikšumis, ovddalgihtii nu daddjon ovdamáksun. Ovdamáksu sáhttá leat eanemusat árvvoštallojuvvon dikšungoluid sturrosaš.

Sáhtát čielggadit dikšuma hattiid dikšunaddis njuolga.

Oaččut dikšuma áššehasmávssuin, jos dutnje lea mieđihuvvon ovdalohpi

Jos dutnje lea mieđihuvvon ovdalohpi (skovvi S2) dikšuma várás, mii addojuvvo Suomas, ja buohccedikšuma goluid gokčá nubbi EU- dehe Eeg-riika, Stuora-Británnia dehe Sveica, de mávssát dikšumis seamma áššehasmávssu go dat, geat orrot Suomas. Ovdalohpi lea máksinčatnaseapmi, man vuođul lobi mieđiheaddjis lea ovddasvástádus dikšuma goluin.

Ovdalohpi ohccojuvvo álohii orrunriikkas. Doaimmat ovdalobi njuolga dikšunaddái.

Ovdalohpi geavahuvvo dábálaččat dušše Suoma almmolaš dearvvašvuohtafuolahusas. Jos goitge leat ožžon dikšuma ovdalobi mielde Suoma priváhta dearvvašvuohtafuolahusas, sáhtát ohcat Kelas buhtadusa dikšun- ja dálkkasgoluide sihke Suomas šaddan mátkegoluide.

Sáhtát ohcat buhtadusa maŋálgihtii

Sáhtát dihto diliin oažžut buhtadusa Kelas Suomas šaddan dikšungoluide, vaikko it orošege Suomas. Kela buhtte dutnje Suoma priváhta dearvvašvuohtafuolahusa goluid sihke priváhta dehe almmolaš dearvvašvuohtafuolahusa addojuvvon dikšuma dálkkas- ja mátkegoluid, jos

  • don leat oadjuduvvon buohcama várás Suomas dehe jos Suomas lea ovddasvástádus du buohccedikšuma goluin EU-láhkaásaheami mielde.
  • don leat ožžon dálkkasdieđalaččat vealtameahttun dikšuma gaskaboddasaš Suomas orodeamát áigge ja buohccedikšumat goluid ovddasvástádus lea nuppi EU- dehe Eeg-riikkas, Stuora-Británnias dehe Sveiccas
  • don leat ohcalan dikšumii Supmii iežat orrunriikka mieđihan ovdalobiin (skovvi S2)
  • don leat boahtán nuppi EU- dehe Eeg-riikkas, Stuora-Británnias dehe Sveiccas bargat Suomas ja don leat oadjuduvvon bargoealáhaga várás Suomas, muhto orut olgoriikkain.
  • don leat boahtán Supmii Kanada Quebecis sáddejuvvon bargin, dutkin dehe stuđeantan ja leat registreren iežat Kelas.

Jos don leat boahtán Supmii ulbmiliinnát geavahit dearvvašvuohtabálvalusaid, iige dus leat iežat orrunriikka mieđihan ovdalohpi (skovvi 52), nu sáhtát ohcat buhtadusa dikšumis šaddan goluid iežat buohcannoadjolágádusas.

Kela ii buhtte goluid, mat leat šaddan almmolaš dearvvašvuohtafuolahusas.

Jos don leat ožžon Suoma priváhta dearvvašvuohtafuolahusas dálkkasdieđalaččat vealtameahttun dikšuma gaskaboddasaš orodeamát áigge ja nuppi EU-riikkas dehe Eeg-riikkas, Stuora-Británnias dehe Sveiccas lea ovddasvástádus du buohccedikšuma goluin, nu sáhtát ohcat buhtadusa maŋálgihtii juogo Kelas dehe iežat buohcanoadjolágádusas.

Kela njuolggobuhtadus

Sáhtát oažžut Kela-buhtadusa njuolggobuhtadussan

  • ambulánsagivttaheamis, jos dus lea nuppi EU- dehe Eeg-riikka, Stuora-Británnia dehe Sveicca mieđihan eurohpalaš buohccedikšungoarta. Mávssát givttaheamis dušše iežasovddasvástádushatti.
  • priváhta doavtterstašuvnnain, apteaikka dálkkasostosiin sihke ambulánsagivttaheamis, jos du geavahusas lea ealáhatolbmo eurohpalaš buohccedikšungoarta
  • dálkkasostosiin apteaikkas, jos  geavahusastat lea Kela mieđihan Duođaštus vuoigatvuođas dikšunovdamuniide Suomas, jos vuoigatvuohta njuolggobuhtadussii lea sierra nannejuvvon.